Laumu dabas parks

Laumu dabas parka Meža takā sajūti un saklausi koku stāstus, putnu dziesmas un vēja šalkas. Te jūtama pat laumu un raganu klātbūtne. Laumu dabas parka Meža taka ir 2,3 km gara un, to bieži vien barības meklējumos apciemo meža iemītnieki – stirnas, aļņu ģimene, meža cūku saime, tāpat šeit manīti arī melnie stārķi.

Kalves senču ozols

Tas ir brangākais un arī resnākais koks ne tikai Baltijā, bet arī Austrumeiropā. Reiz zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bijis aptuveni 70 m, augstums - apmēram 17m. Domājams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos. Sadodoties rokās, ozolu var aptvert deviņi pieauguši cilvēki.

LU Botāniskais dārzs

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir bagātīga oāze pilsētas centrā, kas zied un zaļo visu gadu! Tajā var iepazīties ar ne tikai visdažādākajiem augiem no visas pasaules, bet arī Tropu mājas iemītniekiem – krāšņajiem taureņiem. LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā un tas dibināts 1922.gadā. Šobrīd Botāniskais dārzs apņem 15 ha lielu teritoriju un tajā var apskatīt kolekcijas ar 5400 dažādiem augiem.

Saules muzejs

Saules muzeja mērķis ir atklāt cilvēku dažādo redzējumu par vienu un to pašu tēmu - Saule! - kas ir mūsu Saules sistēmas pirmsākums un cilvēces tagadējais dzīvās enerģijas avots un vienojošā matērija. Saules muzejā aplūkojamā pamatekspozīcija ir muzeja autores Ivetas Gražules privātkolekcija, kuras aizsākumi meklējami pirms vairāk nekā 11 gadiem. Šobrīd muzejā vietu atraduši jau vairāk kā 400 sauļu dekoru, ar sauli saistītu priekšmetu un mākslasdarbu no Latvijas un visas pasaules.

Piedzīvojumu parks Tarzāns

Piedzīvojumu parkā „Tarzāns” varēsi priecāties dažādās atrakcijās savas ģimenes un draugu lokā. “Tarzānā” ikviens aktīvās izklaides cienītājs varēs doties nobraucienā pa Rodeļu trasi, baudīt skatu pār Gauju uz Krēslu pacēlāja, izmēģināt savas spējas kāpjot pa Alpīnisma sienu vai pārvarēt Tarzāna šķēršļu parku. Tarzāna šķēršļu parks sastāv no 6 trasēm un vairāk kā 100 dažādiem kokos izvietotiem šķēršļiem, kas atrodas līdz pat 20 metriem virs zemes. Te interesanti būs gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem!

Skaņaiskalns

Skaņākalna klints slejas Salacas upes kreisajā krastā, nepilnus piecus kilometrus no Mazsalacas. Skaņaiskalns ir visgludākā lielā klints Latvijā, ap 12 metrus augsta. Smilšakmens siena dod unikālu akustisko efektu - neparasti skaidru atbalsi. Savukārt Salacas upe ir bagātīga vimbu zvejniekiem. Velnalas Salacas upes pašā krastā atrodas Skābuma baļļa, kur no klints iztek avotiņš. Avotiņa dzidrais un vēsais ūdens veldzē slāpes karstajās vasaras dienās.

Vienkoču parks

Vienkoču parks atrodas Gaujas Nacionālajā parkā un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parks veidots, izmantojot dabas materiālus - lai popularizētu koka amatniecības un vienkoču izstrādājumus. Vienkoču takās var aplūkot dažādas koka skulptūras - tie ir gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli, gan pēc vēstures avotiem veidoti objekti. Ja parka apmeklējuma laikā būsiet gana klusi un vērīgi, tad varēsiet novērot dažādus savvaļas dzīvniekus.

Braku muzejs

Te dzīvojis un radoši darbojies latviešu klasiķis Rūdolfs Blaumanis - noveļu meistars un modernās dramaturģijas pamatlicējs latviešu literatūrā. Viņa spalvai pieder noveles "Salna pavasarī", "Purva bridējs", "Nāves ēnā", "Raudupiete". Lugas "Indrāni", "Pazudušais dēls" un jaukākā latviešu komēdija "Skroderdienas Silmačos". Braku sētu veido 8 ēkas. Savukārt Braku takas aizved uz Zibensšķelto akmeni, Edgara skulptūru, Simtsoļu taciņu, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jāņkalniņu un Pirtsgravas avotiņu.

Lubānas ezers

Lubānas ezers ir lielākais ezers Latvijā un tajā sastopamas 14 zivju sugas. Dziļākā ezera vieta ir 3.5 metri. Apkārt Lubāna ezeram plešas Lubāna mitrāja komplekss. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar lielu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populācijā un biotopu saglabāšanā. Ezera apkārtnē ir reģistrētas 225 putnu sugas, no kurām 51 ir ierakstīta Latvijas sarkanajā grāmatā.

Ventas rumba

Cauri Kuldīgai tek Ventas upe, uz kuras izveidojies dabisks ūdenskritums - Ventas rumba. Tas ir viens no platākajiem ūdenskritumiem Eiropā - Ventas rumbas platums ir aptuveni 240 m. Laikam ejot ap ūdenkritumu izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Piemēram, Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā.

Papes dabas parks

Papes dabas parka platība ir 10853 ha un tā kodolu veido Papes ezers – piekrastes lagūnveida ezers un Nidas purvs ar tiem pieguļošajām teritorijām. Dabas parkā ir unikāla, daudzveidīga dabisko ekosistēmu mozaīka. Pirms vairāk nekā 10 gadiem pie Papes ezera ieveda savvaļas zirgus, bet piecus gadus vēlāk tiem pievienojās tauru govis un sumbri. Dodoties ekskursijā pie savvaļas zirgiem un tauriem jārēķinās vismaz ar 2 km garu pastaigu.

Zemgales Poniji

Zemgales poniji ir Mini zoo - lauku seta, kur iespējams apskatīt ponijus, ēzelīšus, pundurkaziņas, punduraitiņas, pundurruksīšus un vistiņas. Tāpat iespējams vizināties ar ponijiem vai ēzelīti, pabarot dīķī augošās foreles, izmantot rotaļu laukumu un piknika vietu.

Palmu priede

Saldus novada Kursīšu pagastā aug dižā Palmu priede. Tas ir unikāls dabas objekts un vienīgā priede Latvijā, kas ieguvusi palmas formu. Priedei ir biezs, lodveidīgs vainags 10 m caurmērā. Domājams, ka tā ir raganu slotas tālāka attīstības forma, kas radusies mutācijas rezultātā…

Mini ZOO DOBUĻI

Mini zoo Dobuļi var iepazīties ar daudzveidīgu un interesantu savvaļas dzīvnieku, mājdzīvnieku un putnu kolekciju. Te ir pārstāvēti dzīvnieki un putni no dažādām valstīm, turklāt kolekcija katru gadu tiek papildināta. Starp citu te sastopami ne tikai ķenguri, lamas, pāvi un fazāni, bet arī stāstiem apvītie gulbji. Runā, ka gulbji spēj aizvest tāltālos ceļos, kur var ieraudzīt brīnumainas zemes un dažādus cilvēkus. Un tad, kad ceļotājs vēlas ieraudzīt Laimīgo Zemi, tad viņam kā A.Brigaderes Sprīdītim jāsaka: „Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas, aizved mani uz laimīgo zemi".

Nacionālais Botāniskais dārzs

Te ar prieku gaidīs apmeklētājus, piedāvājot apskatīt lielāko augu kolekciju Baltijā un vienu no lielākajiem dendrārijiem Ziemeļ - Austrumeiropā, kur aug un zaļo Eiropas nozīmes krustābeļu, pīlādžu, spireju, zemo skujkoku formu, dekoratīvo ābeļu u.c. augu kolekcijas. Te var gūt arī ierosmes sava dārza sortimenta papildināšanai ar jaunām augu dažādībām un uzzināt par botāniku pie dabas krūts.

Kokneses pilsdrupas

Reiz bīskaps Alberts te Koknesē lika bijušās senlatviešu koka pils vietā uzcelt mūra pili. Ziemeļu kara laikā, sakši atkāpjoties pili uzspridzināja, un tā vairs netika atjaunota. Šobaltdien apskatāmas Kokneses pilsdrupas, kuru mūros aizvien dzirdamas teikas. Kāda romantiska teika vēsta, ka pils valdnieks padzirdējis, ka meita grib precēties ar parastu dārznieku, to ieslēdzis pils augstajā tornī, bet dārznieku, kad tas negribējis atteikties no viņa meitas rokas, nogalināja. To pa torņa logu redzēja meita un nolēca no torņa. Meita vēlāk daudzreiz esot bijusi redzama Pērses krastā uz akmens sērojam un matus sukājam. Ja kāds pienācis tuvāk, tad viņa pazudusi, bet, ja bēdzis, tad dzinusies pakaļ. Runā, ka meitu pils mūros var sastapt arī mūsdienās...

Krustpils pils

Krustpils pils tapusi laikā no 13.-19.gs. Viens no Krustpils nosaukuma rašanās nostāstiem stāsta, ka tā bijusi sena krustojuma vieta, kurā zemes ceļš šķērso straujo ūdens ceļu. Kad senāk barons cēlis Krustpils pili, tad tas nezin kāda iemesla dēļ bija sanācis matos ar pašu Velnu. Barons, būdams bagāts, par to daudz nebēdājis, jo uzskatīja, ka par naudu i pats Velns danco. Bet šoreiz nebijis - cik strādnieki pa dienu pili uzmūrē, tik Velns pa nakti noārda un akmeņus samet Daugavā. Tā tas gājis ilgu laiku...

Slutišķu vecticībnieku sādža

Slutišķu vecticībnieku sādža atrodas Daugavas labā krasta terasē Markovas pilskalna pakājē. Vēstures avotos Slutišķi kā ciems minēti jau tālajā 1785. gadā. Tagad sādžā vērojamas zemnieku mājokļu celšanas tradīcijas. Visu celtņu pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas nosegtas ar divslīpju vai četrslīpju jumtu. Māju apdare un dekori radniecīgi tuvāko kaimiņu – slāvu tautu celtniecības tradīcijām un izpaužas fasādēs, grezni apdarinātos logos, rotātās durvīs un zelmiņos.

Aglonas maizes muzejs

Aglonas Maizes muzejā sagaida aicinājums uz sarunu par maizi, maizes tapšanas procesu - svaigas maizes degustācija, zāļu tējas baudīšana, iespēja iegādāties Aglonas maizīti un konditorijas izstrādājumus. Maizes muzejā apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu. Saruna sākas ar rudzu graudu atpazīšanu un izgaršošanu. Muzeja saimniece ir savākusi desmitiem sakāmvārdu, ticējumu, pasaku, uzzinājusi ieražas, kas saistītas ar labības audzēšanu, maizes cepšanu un ēšanu.

3

MĀJAS Konfekte Gotiņa Dienvidu virziens

2

MĀJAS Augļu sukāžu Ziemeļrietumu, rietumu virziens

5

MĀJAS Kafijas saldēdiena Ziemeļaustrumu, austrumu virziens

4

MĀJAS Halvas Austrumu gaumē Austrumu virziens

6

MĀJAS Plūmju sukāžu Dienvidaustrumu, austrumu virziens

sald

MĀJAS Kanēļa ābolkūkas Dienvidaustrumu, dienvidu virziens

7

MĀJAS Rupjmaizes kārtojuma Ziemeļrietumu, ziemeļu virziens

13

MĀJAS Kafijas saldēdiena Dienvidaustrumu virziens

14

MĀJAS Konfektes Gotiņa Ziemeļaustrumu virziens

8

MĀJAS Meža dzērvenītes Dienvidrietumu virziens

10

MĀJAS Klasiskā plombīra Ziemeļu virziens

12

MĀJAS Kanēļa ābolkūkas Ziemeļrietumu virziens

9

MĀJAS Rupjmaizes kārtojuma Rietumu virziens

11

MĀJAS Gotiņas Dienvidrietumu, rietumu virziens